Jebkurš festivāls Latvijā ir saistīts ar izmaksām. Lauvas tiesu no šīm izmaksām parasti veido uzaicināto mākslinieku honorāri, taču arī citi organizatoriskie izdevumi nav mazi. Neapšaubāmi lielākais un populārākais festivāls Latvijā ir Positivus, kas ik gadu jūlijā, trīs dienu garumā, pulcē neskaitāmus mūziķus. Tiek lēsts, ka kopējais apmeklētāju skaits šajā festivālā sasniedz aptuveni 30 tūkstošus, no kuriem lielākā daļa ir paši latvieši, taču ir arī viesi no tuvākām un tālākām ārzemēm.
Tas, cik liels budžets ir katram no festivāliem publiski parasti netiek izpausts, taču ir arī izņēmumi. Jau pieminētais Positivus festivāls 2013. gadā izmaksāja nedaudz mazāk par vienu miljonu latu. Tā kā 2013. gadā festivāls notika divas dienas, bet turpmākajos gados jau trīs dienas, varam prognozēt, ka tā izmaksas arī kļuva lielākas. Tas var likties daudz, taču jāatceras, ka arī biļetes cena nav nekāda mazā. Salīdzinoši 2016. gada ieejas biļete Positivus festivālā uz trīs dienām izmaksā 55 eiro. Pieņemot, ka ne visi nopērk ieejas karti visām dienām un ļaujoties pesimistiskām prognozēm varam apgalvot, ka katrs no 30 tūkstošiem apmeklētājiem par biļeti samaksā vismaz 30 eiro. Rezultātā iegūstam 900`000 eiro, kas ir absolūti minimālā summa, ko varētu iegūt organizētāji. Papildus jāatcerās, ka ir arī daudzas un dažādas citas peļņas iespējas – no ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem festivāla teritorijā, no festivāla pārraidīsanas televīzijā, no sponsoriem un citi ieguvumi. Protams, nevaram apgalvot, ka Positivus festivāla budžets būtu pārlieku liels un tā veidotāji peldētos naudā. Pasaules līmeņa izpildītāju pieaicināšana nav lēts prieks un tikai ar jaunajiem talantiem skatītājus neizdosies pievilināt.
Viena no lielākajām problēmām ar ko saskaras festivālu organizētāji ir apmeklētāju ieradums iegādāties biļetes pašā pēdējā brīdī. Tā kā līgumi ir jāslēdz jau labu laiku iepriekš un arī viesmāksliniekiem honorāri ir jāsamaksā iepriekš organizētāji saskaras ar nopietniem izaicinājumiem. Formāli, ir zināms, ka apmeklētāji ieradīsies, peļņa būs, taču vienlaikus ir jābūt saviem līdzekļiem, lai festivālu noorganizētu. Papildus faktors, kas var radīt izaicinājumus ir arī laikapstākļi. Ja spīdēs saule un laiks būs silts, apmeklētāji būs vairāk, bet, ja līs lietus to skaits var strauji sarukt. Pilnīgi iespējams, ka tieši laikapstākļu grūtā prognozējamība ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ arī biļetes Latvijas iedzīvotāji uz festivāliem iegādājas pašā pēdējā brīdī vai vismaz tad, kad ir zināms, ka laiks būs labs. Protams, lieli mūzikas vai ballīšu cienītāji uz festivālu dodas arī tad, ja līst, bet tādi nav visi.
Kādas ir citu festivālu izmaksas ? Pieņemot, ka visi pārējie Latvijas mūzikas festivāli kopā nespēj savākt tādu apmeklētāju skaitu kā Positivus, varam secināt, ka visu šo festivālu organizēšanas izmaksas nepārsniedz vienu miljonu eiro. Otrs lielākais no vasaras festivāliem Summer Sound norisinās Liepājā divas dienas, taču spēj piesaistīt vien mazāk par desmit tūkstošiem apmeklētāju. Vai mazo festivālu rīkotājiem ir vajadzīgi dažādi aizdevumi bankā vai pie privātpersonām nav zināms. Lielāka iespēja, protams, ir, ka tie notiek uz entuziasma un pazīšanās principa, kā, piemēram, 2015. gadā notikušais Virga festivāls.
Biļešu cenas uz jebkuru no šiem pasākumiem nav zemas un nav nekāds noslēpums, ka daži no apmeklētājiem, lai iegūtu biļetes izvēlas ne tikai strādāt, bet arī aizņemties internetā. Dažādi ātrie kredīti piedāvā aizdevumu vienas darba dienas laikā vai pat ātrāk. Brīdī, kad festivāls nav aiz kalniem ne vienam vien var paslīdēt kāja. Tas varētu nebūt nekas nopietns, ja ir regulāri ienākumi un alga, bet, ja parāds pēc tam ir jāatmaksā vecākiem, tas gan nav labi. Lai izvairītos no šādām situācijām būtu vēlams īstenot plašākas izglītības programmas un pirms festivāla dienās uzlikt aizliegumu aizņemties līdz 21 gada vecumam. Jaunieši, kas sasnieguši šādu vecumu, mūsuprāt, jau ir pietiekami saprātīgi, lai spētu ar savu galvu un rokām paši nopelnīt sev maizi bez vecāku palīdzības.